es vairs šeit nerakstīšu.

man ir apritējis apaļais pacietības pārbaudes cikls un tāpēc šis ir nu pēdējais un galējais ieraksts, kura funkcija ir papildināt virsrakstu.

šis ir tikai fakts. šis ir punkts.

rabarbermaizīšu draudzenes pildspalva ir izrakstījusies.

čau!

par rabarberiem

rau rausīti, atmest rakstīšanu šaivietiņā man izdodas tikpat neveiksmīgi kā pusei pasaules atmest smēķēšanu.

man vienkārši patīk justies, kā rabarbermaizīšu draudzenei, lai gan kedu vietā man ir basas kājas. stulbs smailiņš.

kad es biju nedaudz mazāka, man likās jauka ideja, kļūt par tās profesijas pārstāvi, kas man ir sagādājusi kādas negatīvas emocijas – bailes, pārdzīvojumu, stresu un tādā garā. man likās tad man pazustu šī negatīvisma plūsma un es spētu smaidīgi nomierināt tādus pašus stresainus cilvēciņus, kā es. šī doma man nāca prātā, kad gāju pie ārsta uz elektrokardiogrammu un kad izšuvu mocīgi mājasdarbus mājturībā. tagad man liekas, ka tā nav jauka ideja.

jauka ideja ir pēc ilgiem laikiem atgriezties vietās, kas vēl nedaudz tur pie sevīm kādas mīļas atmiņas.

jā.

es noteikti uztaisīšu atvadu ballīti, kuras kulminācijas punkts būs mans uzceptais rabarberu maizītis.