es izmirku lietū. zeme arī. smaržojam slapji, bet man patīk.

tādas filmas kā “11.stunda” mani stipri iespaido un dzemdē manī mazas, ātri gaistošas zaļi revolucionāras domas. kad pāriet, esmu iegalvojusi sev, ka dzirdētās šausmas par mūsu gaidāmo nākotni ir nieki vien un no manis jau nu šeit kas ir atkarīgs vismazāk. piemeloju sev, lai labāk justos.

atmiņu rievās paliek iespiedušās tikai sirdiplosošā skaistuma ainas. Zeme. zaļa un gaišiem mākoņiem.

tik nožēlojami, taču tik ļoti nožēlojami, cilvēki, savu dzīvi vadīt tikai papīrīša naudas dēļ. zaudētāji un viss. man tagad liekas ka dzīves jēgas vērtīgāks par vispasaules dabasvietu saredzēšanu, sadzirdēšanu un sajušanu nav lielāmērā nekas. brīnumu izdzīvošana un viss.

naivisms. mana bērnišķīgā stāja.

es gribētu iepazīties ar zvirbuļiem.