saule saule, kur palika? un es jau domāju, ka varēšu izvilkt ārā riteni, pielaist gaisu viņa mazajām riepiņām un izvingrināt pedāļus. bet nekā. paskatījos pa logu un nobijos no pussakusuša sniega. man ir pavasara/vasaras ritenis un pārāk siltas domas.

domas domas. tikai turpina kavēties pie tā, ka es nevaru sagaidīt, kad ziedēs mūsu tulpes un neaizmirstulītes. āj un ābeles, akjel visvairāk! es sev mācu neapsaukāties uz nesmukoo marta laiku un nepārcerēties, ka viņš tik ātri mainīsies.

nevaru saprast, vai nākotnē palikšu dzīvot nelaimīgajā latvijā un mēģināšu atrast laimi mazās lietās un tajā, kas palicis pāri no pavasara, vai došos prom, uz zemi, kas šobrīd liekas nedaudzvairāk par latviju mana un varēšu laimīga būt tur.

vispār, man nojausmai līdzīga saūta, ka pa īstam es nepiederu ne šur, ne tur.