jūtos tā it kā uzņemtu arvien jaunus apgriezienus. kā domino, kas, salikti garā rindiņā, vienam krītot, glīti pēc kārtas sakrīt visi. pēc vienas uzdrošināšanās seko vēl viena, tad vēl un vēl, uzņemu arvien jaunu un jaunu aicinājumu, un jo tālāk jo ātrāk.

patiesībā, es tikai saņemos izdarīt to, ko visu laiku atliku, vai sen jau gribēju. un šobrīd varu saskaitīt.. šķiet tikai trīs tādas nosaucamas saņemšanās. es to saucu par uzdrošināšanos, jo tas mani iedvesmo.

iedvesmo gribēšanu paspēt arvien vairāk un daudzāk, radīt sajūtu, ka taču spēju visu, un varu piepildīt mazās vēlēšanās, lai arī kādas tās būtu.

izklausās pēc visīstākā perfekcionisma, bet patiesībā tas taču tikai gandarījums.