priecīgi ziemassvētki

rakstu, lai iespītētu apsolījumam, ka vairs nerakstīšu.

paskaties pa logu. zinkasir? gribās iemest kādam šķībam sniegavīram ar pikas kunkulīti. un izejot ārā nemaz nejust kā mani tumšie mati piesnieg baltiem bumbulīšiem. un gribas apžilbt, stulbi apžilbt! no snieeeega palaidnieka. akjel bet nemaz jau nav tumšs. īstenībā. ziemassvētku laiciņš nekad nav tumšs. mazās gaismiņas, gaismiņas, gaismiņas. mazi brīnumutārpiņi.

es vēl neesmu cepusi piparkūkas.

es jau esmu ēdusi mandarīnus.

es apņemos līdz jaungadam izcept piparkūkas zaķīšu formā un noskatīties likteņa ironiju vismaz trīs reizes.

jēēēziņ, cik karīnītei gaišas domas! nopietni.

asarās.

mēs bijām mazi bērni. mēs raudājām raudājām raudājām. gaidījām mammu, kas nāks mierināt un mīļot. un mamma nāca mierināt un mīļot.

lūdzu neraudi mamm. tagad mēs mīļojam un mierinam mammu. bērni jau lieli.

kad agros rītos mosties prieks.

man šorīt sapnī rādījās liels, glums un pretīgs plakantārps. kā atdzīvināts attēls no bioloģijas grāmatas. izkatījās sulīgs kā marinēta sēne no konservu burkas. lēnīgs un vijīgs kā čūska. pārvietojās pa gaisu, lai būtu efektīvāk redzams. un protams, ka nāca ar savām dēles mutītēm piesūkties man. liels un vēl lielāks (pietuvojoties izpletās kā pankūku mīkla uz pannas, lai varētu pilnīgāk apņemt manu nabaga sejiņu).

bet kāds mani izglāba.

karīna.

čau!

sniega nav, es vairs neesmu pārliecināta, ka esmu bahaisma piekritēja, pašmācības ceļā ģitārspēle pie manīm nevirzās, sāku šaubīties, ka ivo man palīdzēs, sāku vispār šaubīties, ka ģitāra manās rokās kādreiz skaisti spēlēs, pieķeru sevī par daudz egoisma, vēljoprojām turu pie sevīm nesavu ipodu, mēģinu noskaņot nopietnāku attieksmi pret zbalo rītdienas sporta stundu lālālā un tādā nieki garā.

pozitīvi! mīli dzīvi!

viss ir forši.

es jau zinu, ko nākotnē darīšu. rakstīšu dziesmu tekstus. man liekas liela daļa mūziķu vai kaut kā tā, ir izslāpusi pēc spraigiem dziesmuvārdiem. pēc maniem vārdiem! pirmo jau esmu sacerējusi. laurim reinikam. ar nosaukumu mākoņi. meldiņš arī gatavs. piedziedājums skan šādi: mākoņi mākoņi balti un stalti, mākoņi mākoņi melni un velni, mākoņi mākoņi hei-he hei, ak jūsu palaidņi pērkoņi hei.  (gaidiet hitu! topā popā.)

manī viss pa vecam – kā muldu tā muldu, kā maziem, neglītiem niekiem liela ietekme uz manīm tā liela (nē, nav tik traki. varbūt liela bet īslaicīga – cik ātri atnāk, tik ātri aiziet), bišķīt bezrūpība, parliecība, ka viss būs labi, brīvāku brīdi dziļākas domas, kas rada apjukumu un ātri aizmirstas. domas smagas somas. mazāk domāt, nedomāt!

nē es vēl nezinu, ko nākotnē darīšu.

jauki! goda vārds.

drīz ziemassvētki.