es nopirku diezgan padārgu, garlaicīgu žurnālu, kuram ir drausmīgi skaists vāks.

es turpinu pakļauties vienam noteikumam. un man tas sagādā prieku.

man ir krēmaina torte un pilna kaste ar šokolādes konfektēm. es daudz ēdu.

griežu uz visām pusēm un turpinu redzēt, cik man skaists pulkstenis, aizeju uz veikalu un iesmaržinos ar mīļajām hypnose (es neesmu bomze, es viņas nevaru pirkt, jo klasesbiedrenei tādas ir. es taču nevaru smaržot tāpat! vēl jo vairāk man ir burvīgs vaniļas parfīms) , un es visu laiku sev atgādinu, ka baigi labi šodien noskrēju krosu, ieintriģēju ar to, ka mani vēl gaida vismaz trīs dāvanas UN TĀDĀ GARĀ.

bet vari necensties. tas garastāvoklis tāpat neklausa! neklausa un viss, ne pavisam. viņš iespītējas un smagi klusē.

smagi kā svins.

(cik smags ir cilvēks, tādā vieglā rītā* es katru rītu saku)

* protams, ka O. Vācietis