halucinogēnās dejas.

kreisajā ausī es dzirdu mūziku. dršdrš. bungas.

labajā – sienāžu ansambli.

nubet kas jūs tiešām nedzirdat??

nesauli lūdzu.

es piesaucu lietu. pērkonu un asumiņam nedaudz zibeni.

vai arī vienkārši peļķainu, tumšu apmākušos laiku.

vēl tikai sešas dienas.

sastapšanās

klausieties, ko es šodien rīgas ielā sastapu. aci pret aci. kāju pret kāju.

veselu bandu.

klausieties uzmanīgi.

tātad viss sākās ar to, ka pie automāta, pie kura mēs šodien strādājām, pienāca pārāk uzcirties un vidē neiederīgs kā man likās pediņš. nudien nepavisam negribējās viņam neko stāstīt. tāpēc tas bija jādara sandijai.

labdien, viņa teica, un bija jau gatava gari un izsmeļoši stāstīt stāstāmo, kad viņš atrāvās no pie auss pieliktās telefona klausules, lai dusmīgi (tā stingri kā skolotāja) pateiktu: vi vidite ja po telefonu razgavarivaju!

pfidiņš. bija viss ko iedomājos. jā kā izrādījās. tas bija dima bilan. lūk, viņa krimifrizūru nevar sajaukt nearvienu citu. un jā to minipīrsingu arī atceros. starp citu bikses bija tādas pašas, kā bildē :D

baigā zvaigzne sajuties.

(ienāca prātā pēc tam, ka viņš drošvien padomāja – sandija ir viņa megafane un metās viņam virsū pēc autogrāfa. jā kā tad.)

BET viņš nenāca atpakaļ viens. viņš nāca kopā ar.. bratja grimm. ajnuubet man patīk viņu dziesmas. nukatrā gadījumā viena točna. hlopaj rsnicam i vzlitaj na na na na.. ĀĀ. un es pat viņus neiemūžināju bildē. Ā. bet viens no viņiem paskatījās uz mani. :D

nu labi. atā. (viņiem bija pavisam nekruta vienkārša balta mašīna)

kā lauķi.

vai tiešām tas izklausās tik dīvaini un slimi, ja tev uz ielas pienāk klāt un pajautā, kur šeit (tur) var nopirkt garšīgas bulciņas? :)

PS. šūpoles IR foršas, bet labāk neizmēģiniet riņķa šūpoles. nu tās karuseļveidīgās, kuras bieži var atrast sētās (laikam). uz riņķi uz riņķi uz riņķi. man jau pirmajā aplī sareiba galva un es domāju, ka tūlīt vairs nenoturēšos, atlaidīšu rokas, nokritīšu un atsitīšos tā, ka sašķīdīšu gabalos. ejtunost, tas laikam bija grandiozskats no malas. riņķis lēni (?) griežas, mēs nevaram apstāties, mums nāvīgi reibst galvas, tā kā bļaujam (es bļauju. kā vienmēr histēriski) un drausmīgi smejamies.

latvijas hostelis.

dzīvās šausmas. man tagad ir bail, nedaudz bail atkal uzrunāt cilvēkus.

līdzšim izņemot melnādainu, bezzobaino veci, kurš neprata angļu valodu, jautāja par erotikklub un slovāku valodā plijās man virsū, mani neviens nebija sabiedējis.

bet šodien to izdarīja kāds krievs. nu es kaut kā nevaru nedomāt par maniakālām tieksmēm, ja pilnīgi svešs, jau pusmūža vīrietis man uzliek uz gurniem roku, jautā: kāpēc esmu tik tieva (“iesim uz restorānu, uzbarošu tevi!”), kā mani sauc (sāk mani saukt par karinku), cik man gadu, kurā klasē mācos. un akdievs sāk man glausties ar seju gar matiem!! un aicina mani ielikt vajadzīgo talonu mašīnas logā, viņa vietā (aha! mašinā iekšā un prom!) .un tikmēr kamēr cenšos piereģistrēt viņu tb aizsūtīt īsziņu no viņa telefona (tāds man darbs.), viņš saka: karinka davaj bistrej a to mnje obnimatj tebja hochetsja. (ā!) un tādā garā.

noturējos. es viņu piereģistrēju un skrēju šķietami nesteidzīgi gāju prom.

3,39Ls. mans naivais draugs tagad ir ar mani.

beidzot. es to izdarīju. beidzot man blakus ir mana mīļā mīļā mīļā grāmata ar debeszilo vāku un sarkanajiem burtiem uz tā – NAIVI. SUPER

atkal es viņu mīļi lasu. atkal man liekas, ka tas ir nedaudz par mani. laikam lasīšu tikmēr, kamēr nezināšu no galvas.

“par telpu man patiesībā ir nospļauties, bet man ir problēmas ar laiku.”

mēs nebrauksim ar vilcienu.

kāpēc, nolādēts, vilciens nepietur lašupē? tagad, pēc sarunas ar kādu megaattapīgu PV uzziņu dienesta darbinieci, kura nesaprot kāds gan vispār sakars saldus rajonam ar vilcienu, es jums to varu pateikt. uz liepāju brauc tikai ātrvilciens. rīga-liepāja. un pietur tikai un vienīgi rīgā, saldū, jelgavā un laikam arī skrundā.

tā kā tādas stacijas pieturas, kā piemēram, lašupe maršruta shēmā ierakstītas idiotiem.

ķiršos.

kā izrādās, ķiršu lasīšana ir daudzreiz mīlīgāka par ķiršu ēšanu. (cenšanās nolasīt no koka tos pašus sulīgākos, un sarkanākos ķiršus. tos, kas ir visaugstāk.)

pēc muse.

man ir tik bēdīgi domāt par muse koncertu, ka es labāk nedomātu. bet visur, visur es vēljoprojām viņus redzu un dzirdu. muse muse muse

dievīgie burvīgie neatkārtojamie talantīgie sajūsminošie skaistie utt.

nudien man šķiet ka neviens no viņu grandiozā koncerta apmeklējuma nepalika bēdīgs. tikai es..

tāpēc es jums no visassirds iesaku NEMŪŽAM nepirkt sēdvietas biļeti. neuzicēt biļetes nopirkšanu kādam nūģim, kurš nogaida, kad visas stāvvietas biļetes izpirktas. un vēljovairāk necerēt pēc tam tikt uz stāvvietu ar savu sēdvietas biļeti. un tādā garā.

tas bija tik ļoti drausmīgi. it kā es skatītos uz koncertu no malas. un manis nemaz tur nebūtu. akdievs es biju gatava izdarīt jebko lai tur tiktu. diemžēl mana izmisusī seja un žēlabas apsardzei nelika apžēloties.

akdievs kā es jūs apskaužu. jūs visus, kas bijāt tur lejā. akdievs un PIE SKATUVES. laimīgie laimīgie. es ļotiļoti gribu uz muse koncertu!

mazais uzlidojums rīgā.

es atrados uz grantētā celiņa. kad pēkšņi drš es izdzirdēju drausmīgu lidmašīnas rūkšanu. nudien nobijos. rūkšana bija tik skaļa un lidmašīna tik zemu, ka nodomāju – viņa krīt. skatos augšā. un tur jau viņa aizlido. aizlido prom.

bet es nepaspēju ne attapties un ne apdomāties, kad tieši uz manu pusi lidoja vēl viena. viņa dārdēja arvien tuvāk un tuvāk un tūlīt jau viņa bija virs manas galvas. tik zemu! tik skaļi! tepat. lai arī es apjēdzu, ka šī lidmašīna man pilnīgi neko nenodarīs, tajā brīdī biju ļoti sabijusies un godavārds mani refleksi gandrīz jau bija piespieduši mani gulties uz zemes. kā karā, nodomāju.

un kā izrādījās pareizi nodomāju. tās bija kara lidmašīnas. iznīcinātāji. varbūt f17.

baigais triks. nez cik tad tuvu infarktam bija tie, kas piedzīvojuši īstu uzlidojumu.