You are currently browsing the monthly archive for Jūnijs 2007.
tomēr gliemežu sacensības ir un paliek viena mīlīga spēle.
(pateicoties tam, ka manu pretinieku gliemeži nestartēja, jo bija aizrāvušies ar mīlināšanos) protams ka uzvarēja manējais:)
tāpēc man par godu viņi nolēma izvietoties manā burtā. (apskatīt augšāredzamo foto)
tie, kuriem nebūs slinkums paspiest podziņas un ielādēt kādu bildīti, tiks līdz ļoti piemīlīgai un oriģinālai kartiņai, kuras teksta ierunāšanā dzird arī manu balsi.
lai dabūtu skaņu, jāspiež uz bultiņām, kuras novietotas virs TĀ objekta (ķermeņa).
paņemsi mani uz jāņiem, teikšu es. arī betija (betiju dzird visvairāk), nedaudz antra un vīrietis, kura vārdu es nezinu.
gribēju jau visiem piedāvāt izcelties ar īpašajiem simboliem, kas iedeguši (man nekā oriģināla – trīsjoslains kaķa skrāpējums un ^ no vasarsandalēm), bet laiks paņem un sabojājas tik auksts, ka šķiet – brūnums nosalst nost.
bet aizvakar, aizaizvakar, aizaizaizvakar (..) smiltis bija tik karstas, ka pēdas dega.
akdievs cik ļoti es mīlu staigāt ar basām kājām. žik rokā brīvi lidinās sandales, žik melnās pēdas brīvi lidinās pa zemi. un asfaltam arī nav ne vainas. tikai cilvēki ļoti konfuzēti (nozīme – kā no vārda confused). jā es zinu, ka urļuki tur spļauj un baktērijas, bet man ir ziepes un es dievinu staigāt ar basām kājām.
rīga, pierīga, aizrīga, tuvurīga, netālurīga. gan ūdens, gan zaļiedraugi, gan svaigumiņš, gan gan. bet tomēr vaine dažreiz mācās virsū doma pēc laukiem..
ā un ziniet es esmu pilnīgi PAR aizliegumu sēdēt rīgas parku zālājos. redzēju, kā izkatījās no rīta piekanāla zālājs, pēc tiem, kas vienkārši atpūtās zālītē. rukruk.
ārprāāts.
ja vēl kāds man pajautās, vai tiešām es nesmēķēju NUDIEN sākšu domāt, ka visā latvijā vairs nav neviena nesmēķējoša cilvēka. izņemot mani. bet tad jau tas būtu vienalga, ne? smieklīgi pat nesmēķēt, ja visapkārt dūmo kā filmās nomesta gāzes granāta un šie dūmi man IR JĀIEELPO.
zajebala jau. stulbie nūģi, kas nespēj izcelties nekā savādāk kā vien ar cigareti zobos. stulbie nūģi, kas ir savā raksturā tik vāji, ka dara, kā pārējie. stulbie nūģi nūģi nūģi.
gandrīz nomirt no sajūsmas ir tik viegli.
mans mazais topiņš bez numerācijas:
kaķi, chris cornell you know my name (vecas dziesmas (dziesmas no maniem veciem diskiem)), zāles pļaušana, runāt studijas mikrofonā, rabarberi pankūkās, ājtikforši cilvēki, ĻOTI brūni jo īpaši pleci, kad kāds man saka karīna, vējš tik karstā saulē, pēdējie sapņi (tie, kurus nosapņo naktīs), nezkāpēc mašīnas ar bez tabu uzdruku (tikai nesakiet nevienam), traukties ar riteni garām sastrēgumam/lejā no kalna, zaldāti, glīti nolakot nagus, saspiežamas lietas- jūs mani sajūsminat.
(tā kā šis topiņš ir visnotaļ bezgalīgs, rakstu tikai pirmos 15 objektus, kas ienāk prātā. (brainstõrming.))
nu kurš skatījās šodien tv3 ziņas?
es kā mazs bērns. sajūsminājos, bakstīju televizora ekrānā un valdot satraukumu balsī, saucu: re, kur mans ritenis! mēs tur stāvam! re, kur mēs! re, kur es! utt.
õ mans ritenis bija burvīgs.
jā, un tā sarkanajā krekliņā smaidīju es.
uzmanieties no sudraba opeļa ar numuru EV-4205 (cipari var būt nedaudz citi vai citā kārtībā).
pēdējoreizi darbībā manīts akmeņu ielas un jelgavas ielas krustojuma rajonā.
(kaut kāds maniaks! es jums saku. viņam nepietiek ar vienu mēģinājumu notriekt mani, miermīlīgo riteņbraucēju. viņš cenšas vēl! paldiesdievam – neveiksmīgi.)
Viņi teica