nozaga mobīlo. skan tik vienkārši vai ne? tā visai ierasti. nekas īpašs.

bet mani tas nomāc. nedaudz grauž. kožās. tomēr neliek mieru. vēljoprojām. ap piecām stundām.

(visefektīvākais nomierināšanās līdzeklis ir jauna, skaistāka un daudz funkcionālāka, mobīlā apcerēšana. un (ilūzijas?) ka dabūšu savu mīļomīļo numuru atpakaļ.)

bet tas ir mazsvarīgi vaine? palūk citiem maniem biedriem riteņus zog un es pārdzīvoju par mobīlo. jā vēl pārdzīvoju. bet man ir attaisnojoši iemesli. man pat nav pulksteņa (viņš stāv swatch veikala vitrīnē un gaida mani). pat nav veca kluča, ar ko uz brīdi aizvietot. bet tas nav svarīgi.

svarīgi ir, ka es viņu jutu. zagli. bet tad, es nezināju, ka tas ir zaglis. es nezināju, ka viņš ir tik tuvu. likās tikai, ka kāds man seko. neienāca ne prātā, ka uz ielas, gaišā dienas laikā.. un ka vispār mani grib apzagt. dēm. es pagriezos un atskatījos. neviena nebija. jā, es nodomāju būs izlicies. bet neizlikās. tas ir nedaudz biedējoši. ka kāds man tā klusām piezagās klāt. tik tuvu man sekoja acīm nemanāms. es zinu, ka tas bija vīrietis. vienkārši zinu.

mīļumiņi, kārtējo reizi varat lasīt šo teikumu – neaizmirstiet savas dārgās mantiņas pieskatīt.