kroplīši cilvēki

man gribas visvisādi lamāties, jo man, MAN nāk vēmiens skatīties, kā cilvēki degradējas, paliek par idiotiem, un kropļiem. morāliem kropļiem.

Rīgā, Spilves ielas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs, vairs nespējot izturēt kaimiņa suņa riešanu, nometis astoņus mēnešus veco kucēnu no 12.stāva pa atkritumu vadu. sunītis, protams, miris.

superīgi. man trūkst vārdu. bļinnu kas te notiek? cik tālu vēl savā kretīnismā taisaties iet, cilvēki? viss paliek līdz absurdam debīls.

es jūtos ļoti apdraudēta.

es jūtu, es jūtu, kā viņi ved mūs arvien tuvāk pasaules galam.

(nabaga sunītis. nabadziņš. nabadziņš. nabadziņš. es mūžam būšu dzīvnieku aizstāve.)

haikošana

šīs ir TRĪS Maksimiliana Kvites rakstītās HAIKAS. kuras man bišķiņ patika.

 

atkal pavasaris

ko meklēju

nav pārziemojis

*

atiet vilciens

uz nebūtību

pieklauvē nakts

*

atmiņu plaukti

iztukšoti

nenāk miegs