idiote

goda vārds.

kā? nu kā normāls cilvēks, zinot, ka pieturā jābūt 10:49, tur atrodas 9:49???

es pat nemaz tik ātri nepamanīju. nieka stundas atšķirību..

nav normāli.

kā? nu kā normāls cilvēks pēc tā visa vēl var steigties uz nākamo pieturu, uz  autobusu, kas ir pēc stundas? skriet???! lai pastāvētu četrdesmit minūtes akdievs es stāvēju četrdesmit minūtes aukstumā un gaidīju autobusu! un nolādēju savu debīlismu. un gandrīz netiku notriekta ar tramvaju.

šķiet man ir LIELAS problēmas ar laiku. laika uztveri.

četras kārtas

neskatototies uz to visu neko, man vajag pastāstīt. Ka:

(rīta kārta)

• 1.kārt. tuvākajā laikā es neazimirsīšu, cik RS vēljoprojām ir superīga. un cik superīgi stāvēt mīnus piecpadsmit grādu salā (un gaidīt autobusu, kurš pidars maita neatbrauc. ne pēc piecām, ne pēc desmit, ne pēc piecpadsmit, ne pēc divdesmit minūtēm. nēe.es nekustīgi piesalu pie zemes (mēs) mīnus piecpadsmit grādu salā divdesmit piecas minūtes. lai pēc tam varētu piecpadsmit minūtes lūkoties, kas ir PILNĪGI, līdz milimetram un šķirbiņai pārpildīts autobuss un cik praktiski var ietilpt cilvēku autobusā.. daudz.. (viņiem vienalga, ka ir iestrēguši durvīs. viņi ne par ko nekāps ārā. jātiek.)

(dienas kārta)

• 2.kārt. mana soma ir aplieta ar dzelzs(III) hidroksīdu. tas nav.. khm nekas cits. tas ir dzelzs (III) hidroksīds.

(mūžīgā kārta)

• 3.kārt. man ir nepieciešamas NEZŪDOŠAS lietas. kuras nezūd. un neaizmirstas. jeb arī nebūt tādai ne apķērīgai un ne aizmirst savas lietas. un beigt par to uz sevi dusmoties.

patiesībā es nemaz neesmu aizmāršīga

( multeņu kārta)

• 4.kārt. šī multenīte nav asiņaina nav vardarbīga un nav happy tree friends. bet man tomēr bišķiņ patika..

LABība

vakar, šodien un aizvakar manas domas ir kāda O.Vācieša dzejoļa rinda: ak, kuro reizi es tevī esmu iemīlējies, pasaule”

es to saku: vienkārši labi. viss ir vienkārši labi.

 

stulbāsentimentalitāteesteviienīstu!

patīkami

ka tavam viedoklim piekrīt. ļoti.

kontrastam:

un (sen jau gribēju uzrakstīt): IENĪSTU, ka ignorē. dažreiz esmu neredzama? dažreiz uzdodu debīlus jautājumus? dažreiz runāju ar sevi? dažreiz esmu nedzirdama? dažreiz blakusesošie ir mēmi? etc

brīvā formā

es esmu sliņķe.

es neaizbraucu, kur plānoju. es negatavojos publiskajai runai. es negatavojos angļu lit. k/d. es negatavojos ekonomikas k/d. es nemācos locīt “sich”. es netulkoju vācu valodas tekstu. un es negatavojos arī kult.v. k/d. un nedaru neko derīgu.

bet es taču zinu, ka pēc tam man visdrīzāk nebūs laika.

bet es tikai bāžu mutē pankūkas. un pēc tam šokolādi.

bet es tikai vārtos pa spilveniem mūzikas ritmā.

bet es tikai atkal aizzīmējos. es atzīstos, mani zīmējumi (kuri izdodas skaisti) man sagādā… lielu lielu.. sajūtu. tas ir gandarījums un prieks, varbūt laime sajaukti kopā.

bet es daru, ko gribu.

bet es tikai nedomāju par to, kas varētu nomākt. par to, kas nemaz nesagādā prieku. par to, ko negribas. neuztraucos. (cenšos)

ir visai labi.

ko es tev gribu pastāstīt

• es zinu, ir janvāris – ziema. tomēr es nevarēju nepateikt kādu lamu vārdu, ieraudzījusi sniegu. es biju cerējusi uz pavasari. ka viņš atnāks ātrāk. ļoti.
• es jūtos varone. bet es zinu, ka es tāda nebūt neesmu. pie visa vainīga gandarījuma sajūta. par sevi. ka es saņēmos, paņēmu rokās adatu, nenobijos no plūstošas asiņu straumes, kurai nemaz nevajadzēja būt, ja es nebūtu iedomājusies paskatīties, kā man izdodas un izvilkt adatu ārā un palūkoties un padomāt, vai nevajag paņemt resnāku adatu. un izdūru ausī jau ilgi gribēto trešo caurumu. pati. pirmoreiz.
• radio swh rock šodien “tumšajā pusē” izmeklēti mīļas dziesmas. dažas. man.
• es esmu gatava noticēt kādam, kaut kam, vienalga kam – ja viņa, tā neveiksme, kura man šķiet mani ir piemeklējusi, nemaz nav mani piemeklējusi, un man tā tikai šķiet, es noticēšu jeb kam. (par savu mīļāko vēlēšanos/sapni nemaz nerunāju. goda vārds, ja šis sapnis piepildīsies, tad esmu gatava iemīlēt visu pasauli, visus cilvēkus, noticēt pašam jēzum.) pagaidām man nav pienācīgu iemeslu ticēt brīnumiem.

komata prieks

ļoti patīk šis lieliskais komatu nozīmes piemērs:

Apžēlot nedrīkst, pakārt!

Apžēlot, nedrīkst pakārt!

vējš

bioloģijas stundā mums saka apmēram tā: zeme ir dzīva. tas ir protests pret cilvēku izdarītajām nekārtībām.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra saka, ka tik spēcīga vētra kā aizvadītajā naktī tuvākajās dienās nav gaidāma. Spēcīgu vēju, kas vietām sasniegs vētras spēku, sinoptiķi prognozē nedēļās nogalē.

Rīgas pilsētas izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis saka, ka vētra Rīgai radījusi vairāk nekā 500 000 latu lielus zaudējumus.

draudzene izliekas gudra un saka, ka nekādus zaudējumus vētra īstenībā nav radījusi – tā tiek teikts, lai dabūtu naudu no ES.

(visi nobijušies? skola pustukša.)

es klusēju. es tikai smaidu. man šodien jauka diena. es smaidu smaidu smaidu. bet vētra vai stipra lietusgāze vai stiprs sals – man īstenībā patīk. patīk ka nav kā parasti, kaut kas īpašs, neparats, ārkārtējs, sensocionāls, spēcīgs. bet es zinu, ka nav jau par ko priecāties. Zeme iet lejā. (dynamic earth). es jums saku, pasaules gals ir gaidāms.

runājiet!

lūdzu, davaj palīdziet man.

DYNAMIC EARTH

ko jūs varat pateikt šajā sakarā?

viss, ko es varu pateikt ir: Earth is very dynamic.

(kurš idiots izdomā tik dievināmas tēmas dievināmajam public speach, ka nav ne jausmas, ko šajā sakarā teikt. tb NAV ko teikt)

saindēta

vakar beidzās zobupasta. atcerējos, ko bioloģijā sastāstīja par kaitīgām zobupastām.

gāju meklēt, kuras tad bija tās kaitīgās. un viņi pastāstīja, ka tās, kuras “satur plaši lietotu antibakteriālo līdzekli triklozānu. Triklozāns var negatīvi ietekmēt vairāku orgānu darbību, kā arī apdraudēt organisma imūnsistēmu un hormonālo sistēmu. Nelietojiet triklozānu saturošu zobu pastu.”

smieklīgi, bet pēc viņu informācijas, kas es domāju ir visai patiesa, bīstamas preces var būt gan apģērbi, gan kosmētika, gan paklājs, dators, mēbeles, pārtika, panna utt. tāpēc es nebrīnos, ka intereses pēc aizpildījusi bišķiņ garlaicīgo testu, izrādījās, ka esmu saindēta.

abet kāpēc mani tas neuztrauc?!