sick

nez vai uz pasaules ir tikpat neaptēsti cilvēki kā es? kuri visu dienu nostaigā mokoties ar megasliktu pašsajūtu un bezspēcībā vārtoties pa grāmatu, galdu, krēslu utt. un cenšas koncentrēties (bez panākumiem). kuri jūt ka galva spiež kā ar karstu hēliju pārpildīta. metas karsti. metas slikti. nav spēka. nav nekā. un notic mazai kartona plāksnei (kuru sauc par pieres termometru) un kura rāda N (normāla temperatūra). un tad galīgi nesaprot kāpēc šķiet ka galva tūlīt sašķīdīs un ķermenis ļengani noslīgs uz grīdas?!

37,7.. tā man rādīja termometrs. normāls termometrs.

būs pagarinātās brīvdienas?? nu bet ziniet nav jau nekāda prieka sēdēt (gulēt) visu dienu smacīgā istabā ar smagi pulsējošu galvu. un tagad arī es nesaprotu, kāpēc sēžu ar savu dunošo galvu pie datora!!

nekas nekas. gan jau tikai vienas dienas saslimšana. lieliska brīvdiena!!

sveicināšanās

labrīt man saka garmoška ar krievu častuškām (un pat vienu brīdi kaut ko līdzīgu sēru maršam) un centīgu spēlētāju. (centīgu jo katrreiz kad kāda notiņa noiet šķībi, viss tiek no sākuma atkārtots). arī urbis un āmurs man saka labrīt.

eju prom. labdien man saka svaigs gaiss. jā jauka diena.

bet labvakar man saka vilciena kontrolieris. kā lauķi aizbraucām garām savai stancijai. par zaķiem viņa mūs nosauc! un liek mums 50 santīmu sodu maksāt. nēeee man tomēr žēl. izliekos par losi, saku, ka man nav naudas, ka es nūģe neko nezināju lālālā. (nu daļa taisnības jau tajā ir..). jēēj un laimīga tiku cauri bez sodiņa. labākais moments visā bija, kad draudzene man piedāvāja aizdot tos 50 sant, brīdī, kad tikko biju tik pārliecinoši stāstījusi, ka man patiešām nav naudas. nu b#āaa. āmen. kontroliere to nedzirdēja.

arlabunakti?? tāda sajūta, ka mana galva tūlīt atlūzīs. viņa ir svina spaiņa smaga… nubļin es tik svaigi pavadīju šo dienu! kas viņai lēcies??

neiziet

dīvaini.

man vēljoprojām no galvas neiziet “labākais krievijas advokāts”, kurš ir attaisnojis gandrīz visus savus apsūdzētos – gan maniaku, kurš ir nogalinājis ap 50 sieviešu, gan sātanistu, kurš savu sievu dzīvu nodedzināja. un tā tālāk. man bija atkāries žoklis, kad to dzirdēju. normāli. normāli!! nolādēts nu što eta za fak!! trūkst vārdu.

(bet no mutes vēljoprojām neiziet rabarbermaizītes garša.. jāa es beidzot tiku pie rabarbermaizītes.. zili brīnumi. šajā laikā rabarberu sen vairs nav.. )

telpa

sajaukusies mandarīnu, nodzisušas sveces un kafijas smarža. pustumsa. iespīd tikai ielu spuldžu gaisma.

pa atvēto logu iekšā plūst auksts, spirgts gaiss.

nakts klusums.

neparasti silti.

kā ziemassvētkos.

masa

cilvēki taču ir slimi.

kas var būt nekontrolējamāks par pūli?

slimu cilvēku pūli?

“nu..kas tur stāv??” es dusmojos par to, ka kaut kas, kas tur stāv aizšķērso ceļu nekontrolējamai cilvēku masai. arī man.

“ļuģi” tas vīrietis man teica. bet ja kas, tās bija policistu mašīnas un policisti. viņš neizprata manu jautājumu.

bet šie tātad ir cilvēki?! mīlīgi. nuja. tiku izsmērēta gar policistu mašīnu. vārda vistiešākajā nozīmē.

viņi mežonīgi spieda un grūda cilvēkus uz priekšu. tikai uz priekšu nebija kur iet. cilvēki triecās cilvēkos. plus vēl pūļa labējā mala gar policistu mašīnām. man neizprotamā veidā mašīnu stikli nesašķīda.

nekontrolējamāk ir noslēgtās telpās. tad nav gaisa. un izplešanās vieta ir ierobežota. neatvērta konservu bundžair ideāls salīdzinājums.

es šorīt autobusā iztērēju bezmazvai visus spēkus lai ar pretspēku pēc iespējas sāpīgāk grūstu ar elkoņiem.

“atriebība ir asinsdesa.” skan labi. tomēr laikam ne tik spēcīgi cik vajadzētu. laikā, kad to teica, desas bija tāads retums. tāpēc sagādāja baudu.. mm man tā varētu būt šokolāde. ne retums bet mirkļa eiforija.. atriebība ir asinsšokolāde?

smaržas. nopūta. ledusskapis.

esmu pārsmaržojusies smaržas un cigarešu dūmus.

precīzi 16 smaržu. (jājā zinu, normāli cilvēki nesmaržo vairāk par trīs..). un vēl tie pretīgie cigarešu dūmi. (puke). neizbēgami. grūti grūti nesmēķētājiem. es esmu nesmēķētāja.

galva dun. dun dun..

es nopūšos. it kā tas visu atvieglotu! nopūta ir parasts elpas vilciens. tikai dziļāks. ko viņa palīdz? tā nopūta.. neko. varbūt es nopūšos lai mani sadzirdētu?..

vai kādam nevajag ledusskapi?? bez piegādes bet par brīvu. “dņepr”. kaut kāds vecais krievu. stališ. ņemiet ņemiet. domāju kaimiņi nedusmosies – izskatās viņiem tas nav vajadzīgs. tas stāv jau vairākas dienas koridorā. man būtu dziļi vienalga bet ļoti baidos. pilnīgi noteikti vienreiz uzskriešu viņam virsū pa tumsu, skrienot vērt durvis. un atdauzīšos riktīgi. un izsitīšu visas iespējamās ķermeņa daļas.

starp citu runājot par izsistām ķermeņa daļām. es pabeidzu lasīt “rietumu frontē bez pārmaiņām”. ļoti patika. bet skumji.. skumji?! nēē tas nav ītais vārds.

lose

es esmu tā lose.

nu kāpēc es tā izdarīju??? izdarīju GALĪGI garām.

tikko.

es zinu ka tas neko nemaina. tas ka es te tagad čīkstu.

bet es to nespēju izturēt! es tūlīt pārplīsīšu no dusmām uz sevi.

nafig es bļastdfgahjsfgvbhfvvfjkdhjajodhj?

es gribu ierakties kaut kur. un nelīst ārā. un aizmirst aizmirst un nekad vairs neatcerēties.

es tikko visu sabojāju. es jūtu. man šķiet es tikko sašķaidīju iespēju. iespēju ka mans sapnis piepildīsies.

tas taču ir nieks.

tas ko es izdatīju.

bet mans sapnis.

viņš ir tik liels..

lēkmes

es sāku smieties PAŠOS nepiemērotākajos brīžos.

tas ir nekontrolējami.

un tad visi pievērš man nedalītu uzmanību. viņi skatās uz mani kā uz jukušo. vai narkošu. nē nu kā nu kurš..

(un tad smiekli nāk vēl vairāk)

bet es neesmu slima. man patiešām ir iemesls smieties. ja es neatbildu uz jautājumu “kāpēc tu smejies” tas nenozīmē ka man nav ko teikt. tas nozīmē, ka vai nu es nevēlos ar šo cilvēku runāt vai ka iemesls ir pārāk sarežģīts lai šis cilvēks to uztvertu ar savām  smadzenītēm vai ka es smejos par viņu.

nu labi tomēr es atzīstos ka reti tomēr gadās smieties arī tāpat. tādēļ ka ir labi. vienkārši labi.

kā?

kā izklausītos ja čau vietā teiktu ņau?

dažiem (daudziem) tāpat.

sports

man šķiet ka pienācis laiks apmeklēt kādu ārstu. lai dabūtu atbrīvojumu atbrīvojumu jā to man vajag. līdz mūža beigām. no sporta. es to varētu. labāk pasmiešos no malas par praktikantes nu TIK tizlajiem aerobikas soļiem. sports ir sūds. nē sports nav sūds. tas, ko mūsu skolā sauc par sportu vot tas ir sūds.

man gribētos dejot. mācēt skaisti dejot. bet to es nemāku. mācēt špagatu. kā agrāk. vai lotosu. to es arī agrāk mācēju.

vai arī tā forši spēlēt tenisu.. pareizi. precīzi. labi. bet nēē.. no manis nesanāk(s) sportiste. es nesaprotu, kā var perfekti izpildīt servi ar bumbiņas imitēšanu (bez bumbiņas), un galīgi garām ar bumbiņu..? var var.tr