divivienā

pamēģiniet kratīt/svaidīt galvu pa apli, bet tajā pašā laikā zāģēt kaut ko/imitēt zāģēšanu (kā apocalyptica klipā “repressed”. (tikai apocalyptica nevis zāģēja bet spēlēja čellu)). izrādās grūti.

atklājums

es esmu ĻOTI kautrīga.

mana māsa ir ĻOTI komunikabla.

bet man patīk kontaktēties ar cilvēkiem. ar jaukiem cilvēkiem.

šoks

visu šo laiku es idiote nezināju, ka par mani jau visu zināja.

baigi stulbi ne?

man tādi nelieli drebuļi piemetušies. kāds kauns. kāda katastrofa. beigas.

viss bija zināms! bet es taču biju pilnīgi pārleicināta ka NEKAS nav zināms. ak jel ko lai es tagad daru? jefiiņš. es. pati atbildēšu uz savu jautājumu: NEKO. nekas nav līdzams. vai nu es nomiršu aiz kauna vai nu es dzīvošu kaunā. kādu laiku. kamēr neaizmirsīsies. vai būs jau pilnīgi vienalga. es tak zinu ka kādreiz (cerams drīz) man būs pie d….. kājas. vo. ak bet tagad.. ak šausmas…

manas ne/veiksmītes

palūkojies cik bēdīgi:

a) ļoti mīlu lēkāt, bet ienīstu lekt. tālumā. smiltīs. ar ieskrējienu. un mērlenti pie smilškastītes. nu labi. jā es vienkārši nemāku. neprotu. nesanāk. nespēju. bezcerīgs gadījums.. pilnīgi.

b) vēlme nožņaugt un izdarīt visāda citāda veida ļaunumu stundu sastādītājam NAV pārgājusi un ir dubultojusies, un ir radusies nojausma, ka kāds tomēr saliek un sastāda iztrūkošo datora darbiņu tb ir atbildīgs par stundu sarakstu un vopšim pats to arī sastāda.

c) man nedaudz sāp auss un ir dīvainā (šņuk) sajūta degunā, kura liecina, ka rīt man visdrīzāk būs iesnas. ja es nedarīšu kaut ko lietas labā.

d) man šodien TRŪKST laika.

palūkojies, cik uzmundrinoši:

a) ārā jauks laiciņš.

b) saēdos daudz sulīgu ābolīšu. bezplatno.

c) vēl ir palikusi šokolāde

d) tuvojas svētki

e) viss tūlīt varēšu beidzot ierakstīt savu kārtējo diskiņu

f) atceros un smaidu.

SMAIDU.

talants

man šodien (sakarā ar literatūras mēnesi skolā) bija jāsalasās čaka dzeja. es tur mēģināju atrast iedvesmu domrakstam par čaka dzeju. kaut kā neatradu. tāpēc nolēmu izvēlēties otro tematu un rakstīt par luksoforu. (bet nedomā – autortiesības uz luksoforu pieder man!). es secināju, ka aleksandram čakam patika tramvaji/vilcieni, man neizprotams vārds zekseri un dzejoļus saukt par dziesmām. interesting. es arī nolēmu uzrakstīt dzejoli. par riteni un šokolādi. jo man tas/tā patīk/garšo. lūk:

dzejoļa nosaukums: Atzīšanās.

pedāļus

mīdamas,

dzīdamas

kedas nenogura

un brauca.

bet jauca

kaulainā roka

Laimas piena šokolādi

un
siekalas.

tomēr skaļas šķavas

šķēla

klusumu

ēu es iedomājos, ka apdalīju marinētos gurķīšus. tādēļ dzejoļa turpinājums lūk (ar atskaņām!):

burka šķīda

gurķis līda

zobi šķeļ

marināde dzeļ

ēd, tev jāāēd

visu ēd, apēd

kombinē barību

ar kedas čību

pa pedāli

brāli!

P.S. nekādu tiešu un netiešu uzbraucienu čakam.

kaimiņu darbība

klausieties:

manai omītei ir tādi ļauni kaimiņi, kas zog. viņi ielaužas omītes dārzā, izrok puķes ar saknēm (jo tādas viņiem nav – bet omītei ir..), nogriež visas gladioles (saviem bērniem uz 1. septembri) un pa ceļam salasa ābolus. no omītes ābeles. dārzs protams ir kārtīgi nožogots. bet kaimiņiem tas nav šķērslis. pašiem kaimiņiem arī ir apmēram tikpat liels dārzs. tas arī nav šķērslis. lūk tā. un pierādīt jau neko nevar, tāpēc manai omītei vēljoprojām ir šie riebīgie zagļi kaimiņos. viņi izliekas, ka neko nav zaguši. blēži. (haah cik smieklīgi skan :D). āaizmirsu pieminēt, ka mana omīte dzīvo laukos. nu tas jau skaidrs. vottā!

man nav dārza no kura kaut ko vērtīgu varētu nozagt. bet kaut kad tomēr zagļi iedomājās nozagt visādus metāllūžņus. bet nu tas tā. hlams. un vēl šādi tādi radagabali gadās kuri nolasa ogu krūmus un ābeļu zarus tukšus.. bet arī tas nu tā..

pretīgi

tizlenes spīrsas līdz galam neappēsto nosiekaloto sviestmaizi (hamburgeru) noprka/pārdeva par 520 dolāriem. akdievs kādi idioti!

pārsteigums

STARP CITU

man neizdosies nožņaugt to kretīnu, kas sastāda stundu sarakstu, jo atklājās, ka tas ir… dators.

vēlēšanās

es tagad gribu pieēsties šokolādi/šokolādes izstrādājumus tā, lai man tagad negribētos šokolādi/šokolādes izstrādājumus. tb apēst visu, kas palicis abās vāzītēs.. nebūtu labi tā darīt..

prieks

ziniet kas man ir?! man ir visdievīgākā algebras klade uz pasaules! būs prieciņš algebrā. par kladi. patiesībā .. klades vāku. es izdarīju tā: paņēmu un aplīmēju klades vāku! ha! ar apburošām hmm teiksim bildītēm. imitācija. mm nujā lūk šos vārdus pēdējā laikā es izmantoju ļoti/pārāk intensīvi: intensīvi, imitācija/imitēšana, interesting/interesanti, štozafak/votfak, šokēties/šokējoši, ounou/ougād/vatapitī/. <–  kropļoju (piesitu pie sienas, pielieku žileti, griežu, šķaižu uz visām pusēm) valodu. fui fui. aij aij aij.