mirklis.

.. un man gribējās kliegt. skaļi skaļi. vēl skaļāk. gribējās lēkāt. turpu šurpu. augšā lejā. un dauzīt galvu pret griestiem. ar savu dvēseles stāvokļa augstumu. aizvērt acis un lidot. lidot labsajūtā. nevaldāmi smieties un raudāt. ļaujot vaļu laimei. ļaujot Viņai darīt ar mani visu, ko vien Viņa grib.

..un es iedomājos.. kādēļ gan nē?!

..un es tā arī izdarīju.

.. pacietīgi gaidīts iemesls. un atgriezos pie vecajām, saņurcītajām domām. pie tik mīļajām. es aptvēru, cik ļoti pēc viņām ilgojos.

unique

veicu aptauju.

vai kādam kādreiz ir gadījies sešas reizes pazaudēt vienu un to pašu (ļoti nepieciešamu) skrūvi (nē es nerunaju par galvu!). un sešas reizes to atrast. vienas dienas laikā. bez pārspīlējumiem. ir?

vai kādam kādreiz ir gadījies saplūkt zāli. jā, pavisam parastu zāli. nomazgāt to. un ēst kopā ar desiņām, uzskatot to par lokiem. ir?

vai kādam kādreiz ir gadījies izmisuši iesaukties :zvani man! saprorotot, ka pazaudēji mobīlo. (un tad, protams, tam, kuru tu uzrunā ir beidzies kredīts.) un kādu laiku intensīvi un uztraukti domājot konstatēt, ka mobīlais ir tavā jakas kapucē (!) un tu jau ilgāku laiku mierīgi staigā pa ielu ar mobīlo kapucē.. ir?

man ir. šeit izpaužas mana unikalitāte :)